Sniegs mūs pārsteidza
Cik kluss, es esmu gluži viens.
Uz galda dus mans egles zariņš,
Un ap to četras sveces deg.
To pirmo tiem es dedzināju,
Kam dvēselē ir dziļa nakts,
Kas ne vien apdraud pagājību,
Bet arī netic nākotnei.
Svētvakars zvana
Un torņos divpadsmit sit
Pār eglītes zaļajiem vaigiem
Siltas svecītes asaras rit
Un tu pats nemaz nezini kāpēc
Tev klusi iesmeldzas sirds,
Kad eglītes zaļajās acīs
Baltas svecītes asaras mirdz.
Bet eglīte sapnī redz mežu,
Kā sniedziņš uz skujiņām snieg,
Uz Ziemassvētku vakaram klēpī
Tā klusējot sirsniņu liek.
Dita Bitēna
Lai mūžam staro
Lai naskais rūķis
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Balts sniegs
Balts sniegs pār baltu lauku snieg,
balts vīrs ar baltu bārdu iet,
viņš baltus vārdus saka,
jo balta ceļa taka,
vēl baltas dziesmas skan,
ir balti svētki man...
Priecīgus svētkus!
Klau, Ziemsvētku
Es vēlos tik vienu lietu,
Lai Tu pie eglītes atnes,
Kādu mazu un mīļu nieku.
Klau, Ziemsvētku vecīt, es vēlos,
Es vēlos jau otru lietu,
Lai šovakar pasauli apklāj,
Ar mīkstu un baltu sniegu.
Vai tu dzirdi
Vai tu dzirdi, vai jau mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani!
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Līksmās gavilēs tev pāri.
/Z.Lazda/
Vienā rokā
Otrā sarmots egles zars,
Tā atnācis no tālienes
Pie mums šis svētvakars.
/L.Vāczemnieks/
Lai dziļākas kļūst
Lai dziļākas kļūst gaišās alkas
Un sirdī traucas prieka stars.
Pār laukiem nāk un vēsmās šalko
Ar zvaigžņu mirdzu svētvakars.
Svētsvinīgi klusē
Svētsvinīgi klusē sili
Sniega ziedos balti zili.
Aizsnigušas visas pēdas,
Sirds lai aizmirst dziļas bēdas.
/E.Zālīte/
Tā katram gadam
Tā katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušas, pilnas baltu vēdu...
Tumšu dienu gaišais
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi
Ilgi gaidīts, sencerēts.
Ir pietrūcis viens
Ir pietrūcis viens mirklis mūžības
Šai vakarā, kad zvaigznes sarunājas
Un atvadoties baltās vērpetēs
Mēs katrs alkstam Laimes savās mājās.
No egles zaļuma un skuju rūgtās elpas
Uz jauno gadu labo nesot līdz,
Vēl paņemam no vecā gada šalkām
Pa siltai liesmai, kurā sildās sirds.
/A.Spura/
Labvakar svētvakarā
Labvakar svētvakarā
Atkal balts ceļa sākums
Un viena pati cerību zvaigzne
Pa visu debesi ir pietiekami
Lai būtu tik gaišs
Ka neiespējami paiet
Ne saviem sapņiem
Ne saviem draugiem garām
Labvakar svētvakarā.
/M. Laukmane/
Šai naktī zvaigznes
Šai naktī zvaigznes snieg -
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs kaisa,
Lai visiem tiek -
Lai katram sava zvaigzne.
Ar labiem vārdiem
Ar labiem vārdiem
Ziemassvētki nāk,
lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu;
lai dzīvot varētu mēs savādāk,
un vairāk debess svētības sev gūtu.
Ar gaišām domām
Ziemassvētki nāk,
lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu
lai saprastu – vien labestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
/K. Apškrūma/
Noslēp skumjas
Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,
Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,
Ļauj, lai straujais negaisa ritums
Baltajā putenī virpuļot stāj.
Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,
Melnos mākoņus saulstaros kar,
Lai kā svecīte eglītes zarā
Tava dvēsele atmirdzēt var.
Vienu vakaru gadā
Vienu vakaru gadā sapņi klejo kā vientuļas sniegpārslas.
Mūžība atnāk un pieskaras sirdij
un Tu kļūsti par gaismu
neizdzēšamu…
/M.Bitāne/
Ieskaties… kā
Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.
Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.
/M.Bitāne/