Ziemīgā deja

Balts taurenis pie taureņa slīgst,
Bet trešais tiem vaicā: - Vai drīkst?
Ceturtais klusēdams notupstas,
Piektais man plaukstā pārvēršas.
Sestais ļaujas vējam, kas garām skrien,
Kopā ar septīto - uz debesīm vien!
Astotais, devītais, desmitais
Tiek ieausti baltajos plīvuros,
Kas lēnām uz zemes nolaižas,
Kā pūkaina sega uzsedzas.
(S. Bērziņa. )

Skaitāmpants

Viena, divas, trīs,
Es sniegpārsliņas skaitu,
Aiz loga kas krīt.

Četras, piecas, sešas -
Grimst sniega kupenās meži.
Tur ziemas miegā guļ lāči un eži.

Septiņas, astoņas, deviņas.
Vāveres pikojas, draiskojas zaķi.
Uz silta mūrīša atpūšas kaķi.

Krīt desmitā pārsla -
Viss apkārt balts un tīrs!
Smaidot ar slotu rokā stāv
Sniegavīrs.
(L. Apšeniece. )

Klusumi

Kad klusums ir tikai viens -
To nedzird neviens.

Kad divus klusumus salaiž kopā, 
Tie dūc kā bites stropā.

Kad klusumu jau ir trīs,
Tie dun gluži kā pērkons debesīs.

Bet kad četri? Bet kad pieci? Bet kad seši?
Dārd trejdeviņi padebeši.

Bet kad septiņi, astoņi, deviņi, desmit?
Ak, kas tā par varenu negaisa dvesmi!

Tik un tā tāds brīdis pienāk aizvien, 
Kad klusums atkal ir viens.

Un to nedzird neviens.
(L. Briedis. )

Desmit pret vienu

Manas desmit tantes
godam rīvē kantes, 
kā ar asu rīvi, 
bojā manu dzīvi.

Viena - tīrās mokas! -
mani ķer aiz rokas;
otra - skaļi rājas,
trešā - grābj aiz kājas, 
ceturtā - aiz skausta,
piektā - bikses rausta, 
sestā - tā kā ogas
pārskaita man pogas, 
septītā - kā traka
pātarus vēl saka, 
astotā - kā meli
mani liek pār celi,
devītā - pa baru
nāk ar bērza zaru, 
desmitā - gar malu
slāna dibengalu...

Un tā katru dienu -
desmit pret vienu!
(L. Vāczemnieks. ) 

Grīziņkalnā groziņvakars

Kas tur Grīziņkalnā rosās?
Acis spīd un galvas grozās...
Mums ar to vien attāls sakars;
Vārnām sācies groziņvakars.

Skaties! Pirmai vārnai grozā
Visvisādas raibas pupas;
Otrai rozā Ķīnas termoss,
Kurā piparota zupa.

Trešai vārnai melnā knābī
Ķiršu oga ugunssārta;
Ceturtai ap tuklo kaklu
Resna ķiplokvirtene kārta.

Piektai vārnai līdzi lāde,
Kurā smaržo šokolāde;
Sestā stenot stiepj uz galvas
Divus kilogramus halvas.

Septītā, ak nabadzīte,
Tā nu gan ir gluži kārna!
Toties viņai piecas picas
Paslēptas zem katra spārna.

Astotajai vārnu kundzei
Nopakaļis laižas krauķis,
Nes tas savā maisā speķi,
Kā jau īstens mūsu lauķis.

Krā, krā! Krā, krā! Grīziņkalnā
Nu būs traki joki!
Tik daudz vārnu ieraugot,
Bailēs dreb pat koki!

Krā, krā! Krā, krā! Grīziņkalnam
Klāt ir brriesmas:
Līdz pat rītam visur skanēs
Vārnu tautas dziesmas!
(P. Brūveris. )

Pulkstens

Pulkstens viens – saldens piens;
Pulkstens divi – izcep zivi;
Pulkstens trīs – viens tāds īss;
Pulkstens četri – nokauj vepri;
Pulkstens pieci – sabrauc viesi;
Pulkstens seši – visi sveši;
Pulkstens septiņi – divi pepiņi;
Pulkstens astoņi – sarkani kastroļi;
Pulkstens deviņi – balti pīļu tēviņi;
Pulkstens desmit – uzcep desiņu;
Pulkstens vienpadsmit – uz galu rit;
Pulkstens divpadsmit – jau sit.

Durvis

Durvis, durvis...
Un aiz katrām durvīm -
burvis.
Ko viņš tur
bur?
Viens bur māju, kurā rīt
dzīvosim,
otrs uzbur zābaku, kuru kājā
stīvēsim.
Trešais slaiku gurķi
bur,
ceturtais bur to, ar ko
gurķim dur.
Piektais uzbur kolbā tādas
slimības,
ka ir jābur sestajam, kā ar tām
cīnīties.
Septītais augšā bur elektriskās
paslēpes,
astotais durvis bur, kas bez
atslēgām.
Devītais...
Durvis, durvis.
Un aiz katrām durvīm -
burvis.
Kurš tev ir -
piektais, sestais, septītais - gads?
Viens no viņiem, viens no burvjiem
esi tu
pats.
(M. Čaklais.)

Kode kumodē

Vispirms
viena kode
kumodē dēj.

Pēc tam - divas, trīs, četras, piecas
(cik tik mākam skaitīt) -
visas priecīgas -
kodes dej.

Lai dzīvo šallītes,
kur kodēm ballītes!
Tur, kur tēta biksēm ciskas, -
kožu disko, kožu disko!
Mammas blūzei abi sāni -
tie ir kožu restorāni.

It kā jau nebūtu
it nekas slikts.
Bet tētis top pikts.
Un arī mammai
sāk nepatikt.

(M. Čaklais. )

Soļojams un skaitāms pantiņš

Skaties, skaties, pavasarī
atkal ir uz katra zara -
viens, divi, trīs, četri...
Četri, trīs, divi, viens.

Tā kā kāši līki, lieki
kopā lasās divinieki -
viens, divi, trīs, četri...
Četri, trīs, divi, viens.

Kaķis peli mīlē ļoti.
Tālāk gan kā vienmēr notiek -
viens, divi, trīs, četri...
Četri, labs, divi, caps!

Rīts, un galva jāuzskrūvē!
Kurpes kājās jāuzbūvē.
Viens, divi, trīs, četri...
Četri, trīs, divi, viens.
(M. Čaklais. )


Paslēpes

Sniedziņš snieg kā balti milti,
Istabiņā gaišā, siltā
Mūsu Minka - miegamice -
Guļ un sapnī ausis spicē.

Kamēr Minka sapņu laukos
Vada mirkļus brīnumjaukos,
Maizes klētī pelītes
Jautri spēlē paslēpes:
"Viens, di-vi, trīs!
Viens, di-vi, trīs!
Kaķis slaz-dā,
Pe-lēns brīvs!" 
(L. Apšeniece. )

Kad jādzer zāles

Kad jādzer zāles, nav kur sprukt,
tad nav kur slēpties, nav kur mukt -
kas zāles iedzert aizmirsīs,
to Šņupis Jupis atradīs!

Vai būsi apsedzies vai pliks,
aiz kājas ķers un maisā liks!
Kas muti ver un zāles dzer,
to Šņupis Jupis nenoķer.

Viens, divi, trīs,
vesels būsi drīz!
(I. Zandere. )

Graudiņi. Māneklis

graudiņi graudiņi viens div trīs
rudzi griķi zirņi un viens rīss

putniņi graudiņus apēdīs
mednieki putniņus sagūstīs

putniņi medniekus piemānīs
putniņi aizbēgs viens div trīs
(I. Zandere. )

Zaķēns

Zaķēns mežā jautri smej,
Lec uz ciņa un tad dej.
Hopā hop, hopā hop,
Lec uz ciņa un tad dej.

Sasit plaukstas: viens, div', trīs,
Kāju piesit: viens, div', trīs,
viens, div', trīs, viens, div', trīs,
Kāju piesit: viens, div', trīs.

Lūk pa labi pagriežas,
Un pa kreisi paklanās.
Tā, lūk, tā, tā, lūk, tā,
Un pa kreisi paklanās.

Patīk mums kā zaķēniem
Dejā griezties lēcieniem.
La, la, la, la, la, la,
Dejā griezties lēcieniem.

Skaitām visi: viens, div', trīs,
Lecam visi - zeme trīs.
Viens, div', trīs, viens, div', trīs,
Lecam visi - zeme trīs.
(Angļu bērnu dziesma, atdzejojusi M. Zelmene. ) 

Viens, divi, trīs

Viens, divi, trīs – 
Viens tāds īss;
Viens tāds pagars, 
Tas tas vagars –
Nāk ar koku,
Sit pa roku – 
Bēdz!
(Rainis.)

Drošprātis

Viens, divi, trīs – 
Ko šie padarīs?
Vienam, otram plauks!
Pats pa ceļu šmauks…
(Rainis. )

Visi desmit

Raudzīsim, ko tur lai darām,
Ka visus desmit saskaitīt varam.
Viens, divi, trīs – 
Tie citi būs drīz.
Četri, pieci, seši – 
Tie mums ar nav sveši.
Septiņi, astoņi, deviņi –
Areče nu – te viņi!
Pieliec vēl vienu klāt:
Visi desmit ir akurāt.  

(Rainis. )

Pirksti pastaigā

Viens, divi, trīs, četri, pieci -
Dodas pirksti pastaigā.
Viens, divi, trīs, četri, pieci -
Nu tie bērniem sveikas māj!
(M. Antonova. )

Pieci pirksti

Pirkstiņš gāja pastaigāt,
Pienāca tam otrs klāt,
Trešais pirkstiņš skriešus,
Ceturtais - pat diešus!
Bet tas piektais - maziņais -
Brāļus mājās gaidīja.
(M. Antonova. )

Viens pirkstiņš

Viens pirkstiņš - tiku taku,
Otrs pirkstiņš - briku braku,
Trešais pirkstiņš - žvīks žvāks,
Ceturtais - brīkšķ brākšķ,
Piektais pirkstiņš - aliņā!
(Ltdz)        

Viena gara

Viena gara turku pupa
Ceļoja uz Angliju.
Anglija bij aizslēgta
Atslēga bij nolauzta
Viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs!

Pī, pī, pelīte

Pī, pī, pelīte,
Tu esi liela melīte!
Viens, divi, trīs,
Nu tu esi brīvs!
(Ltdz) 

Dzenis kala

Dzenis kala tiku-taku.
Pele mala piku-paku.
Cūka raka ciku-caku.
Tā tas bija, to tev saku.
Viens, divi, trīs - 
un tu esi brīvs!
(J. Baltvilks) 

Viens, divi, trīs

Viens, divi, trīs,
Viss balts un tīrs.
Trīs, četri, pieci,
Apsnieg pļavas, meži.
Septiņi, astoņi
Puteņo puteņi.
Deviņi, desmit
Skriesim un leksim.
Skaitāmais nav pārāk garš,
Iznāk desmit sniegavīru marš.

Labdienas

Viena pīpene pa pļavu gāja,
Otru pīpeni sveicināja.
Otrā pīpene pa pļavu gāja,
Trešo pīpeni sveicināja.
Pīpenei ceturtai arī labdiena tika,
Piektā pīpene arī bešā nepalika.
Kamēr līdz pašai saulei labdiena tika.
(A. Rancāne. ) 

Sēžu stundu

Sēžu stundu, divas, trīs,
Ceturtā jau beigsies drīz.
Galva sāp un rokas trīc,  
Liekas apkārt kaut kas dīc.  
Uzdevums man tiešām grūts-
Kaut vai sabirst loga rūts.
Kā var rakstīt dzeju tā, 
Lai tā noder algebrā?…

Viens, divi, trīs

Skaiti man līdz : viens..divi...trīs...

Mans
nodoms ir mākoņos tīts!!!

Ir viss, un es būšu sev brīvs.
Nāc man līdz - aiz skaitļa trīs!
(M. Freimanis. )

Pirkstiņi danco

Viens un divi, trīs mazi pirkstiņi,
Četri un pieci, un seši mazi pirkstiņi,
Septiņi, astoņi, deviņ' mazi pirkstiņi,
Desmit pirkstiņi danco.

Desmit pirkstiņi danco man uz galvas,
Desmit pirkstiņi danco man uz vēdera,
Desmit pirkstiņi danco man uz ausīm, 
Desmit pirkstiņi danco man uz...
(Amerikāņu bērnu rotaļa. )

Rindā viens

Rindā viens, divi, trīs, četri
Sniegavīri stāv,
Bet uzspīd saule
Un viens - atā!
Rindā viens, divi, trīs 
Sniegavīri stāv,
Bet uzspīd saule
Un viens - atā!
Rindā viens, divi
Sniegavīri stāv,
Bet uzspīd saule
Un viens - atā!
Rindā viens vienīgs
Sniegavīrs stāv,
Bet uzspīd saule
Un arī tas - atā! 

Riekšava

Viens maziņš pirkstiņš, divi mazi pirkstiņi,
Trešais, ceturtais un piektais, saujiņa.
Vēl viens maziņš pirkstiņš un vēl otris maziņš pirkstiņš,
Trešais, ceturtais un piektais, kopā iznāk riekšava.
(I. Reizniece. )

Soļi

Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši -
Šo soļu ritmu skolas kāpnes zin. 
Tās pazīst katru, neesam tām sveši,
Jau kuro gadu kājas pakāpienus min.
Bet reizi soļi klusē skolas kāpņu telpās, 
Tie lielās dzīves ceļā tālāk ies.
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši -
Nu soļu rakstu dzīve klausīsies.
(A. Peņķe. )

Beku maršs

Viena peka, divas pekas -
Iet, ka zeme dim.
Un ikviens, kam grozs, tas ir ar
Sēņošanu slims.

Viena beka, divas bekas -
Beku vesels simts...
Bet, cik īsti to būs grozā,
To vēl redzēsim.

Mušu mire, bada mire
Un pats mušumirs,
Šodien pāri tiem kā krusa
Slikti vārdi birs.

Mušu mire, bada mire
Un pats mušumirs,
Nemirst mūsu maršs no tevis, 
Tikai mušas mirst.

Viena peka, divas pekas, 
Trešā iekož ods.
Tas nekāds nav ievainojums.
Tas nekāds nav sods.

Viena beka, divas bekas...
Roka mētras šķir -
Simta jau nu nav, bet tomēr
Viena otra ir.
(O. Vācietis. )

Divi

Gāja uz skolu
Divi braši zēni, 
Viens gāja ātri, 
Otrs gāja lēni.

Pirmais zēns gāja, 
Kā visiem klājas,
Otru turēja
Slinkums aiz kājas.

Diktātu rakstīja 
Divi braši zēni -
Viens ļoti ātri, 
Otrs ļoti lēni.

Pirmais rakstīja ar
Slaidu loku,
Otram slinkums 
Grūstīja roku.

Atzīmes saņēma
Divi braši zēni -
Viens ļoti ātri, 
Otrs - ļoti lēni.

Piecnieks jau patīk -
Tam pašam ir kājas, 
Divnieks uz kūkuma
Jāaiznes mājās.

Nāca no skolas
Divi braši zēni, 
Viens nāca ātri,
Otrs... ļoti lēni.
(O. Vācietis.)

Pirmā sniegpārsliņa

Pirmā sniegpārsliņa
Nokrīt dejodama,
Otra iekrīt upē
Ciemoties pie sama.
Trešā uzkrīt lācim,
Miegainam un klusam,
Ceturtā uz jumta uzsnieg
Zilam autobusam.
Piektā sniegpārsliņa
Sēž uz egles zara,
Sestā tup uz siltā,
Melnā trotuāra.
Septītā nez kāpēc
Meklē peles alu,
Astotā kā pērle rotā
Manu degungalu.
Devītā un desmitā,
Un tās visas citas,
Lai es varu pikoties,
Krīt un krīt bez mitas. 


novelejumi@gmail.com 
              Seko mums             

 .