Kristības un Raudzības

Nekur vairs zvaigznes

Nekur vairs zvaigznes nespīdēs tā!
Kā tavā bērnības lodziņā.

Cik bērnība mīļa

Cik bērnība mīļa un dārga
To tagad vēl nezini tu
Kad bērnība miglā būs tīta
Ai, cik tad tev viņas būs žēl...

Mazi saules

Mazi saules dzīpariņi
Manos vējos un saulītē tinas,
Kā mīļi, mazi cipariņi
Pret gaismiņu vijas un vijas.
Šiem mazajiem saules pirkstiņiem
Lai saulīte ceļu vada,
Un gaišajiem acu plakstiņiem
Lai prieks un laimīte rada.

Ā. Āre


Mazs pumpurs

Mazs pumpurs dzīves dārzā plaukst
Un izplaukst mazā sārti baltā ziedā,
Mums visiem gribas zināt, kāds viņš augs,
Būs vēja zieds, vai briedīs augļu briedā.

Gaiši, gaiši uguns

Gaiši, gaiši uguns deg,
Tavā mājas lodziņā.
Tur laimīte dzīvi raksta,
Mazajai meitiņai.

Tēvs ar māti

Tēvs ar māti sarājās,
Pirtī malku skaldīdami.
Tēvs grib dēlu arājiņu,
Māte meitu malējiņu.
Tēvs māmiņu uzvarēja,
Tēvam bija arājiņš.

Drīz gāju namā

Drīz gāju namā, drīz istabā,
Pus plāna namā, pus istabā.
Lai Tava meitiņa pusgadā staigā,
Pusgadā staigā, līdz gadam runā.

Tev piedzima

Tev piedzima meitiņa,
Kad dziedāja lakstīgala.
Netrūks dziesmu tai dziedot,
Ne valodu runājot.
 


Kur pelīte

Kur pelīte tu tecēji
Ar to liepu vācelīti?
- Ciemā teku miegu nest
Mazajam bērniņam.

Dziedi skaļi

Dziedi skaļi, leci augsti,
Nesot dēlu istabā.
Lai puisītis dižs izaugtu,
Gudru ņemtu padomiņu.

Deviņi mēneši

Deviņi mēneši nu jau aiz kalniem,
Maziņš un mīļš dus bēbītis plaukstās.
Paskries laiks kā vējš gar ausīm,
Mazulītis staigāt sāks.

Lai aug mazais

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Vēl tīktos mazo

Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Tev rūpēties

Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par Dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.

Lai prieks un laime

Lai prieks un laime,
Šai dienā nozīmīgajā.
Lai bērniņš top mīlēts un gaidīts,
Šai dienā.

L.Krūmiņa


Saules zelta piebiruši

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši.
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Man zīlīte pavēstīja

Man zīlīte pavēstīja-
Jauni radi piedzimuši.
Es došos apraudzīt-
Vai brālīši vai māsiņas.

Kā mazs pūpolzariņš

Kā mazs pūpolzariņš,
Kā mazs saules stariņš,
Mirdzi saviem vecākiem!

Tā kā saule

Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt

K. Apškrūma

Šūpo mani

Šūpo mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām,
Tad es tevi aptecēšu,
Vieglajām kājiņām.

Gaiši, gaiši uguns

Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.

Tauriņš piedzima

Tauriņš piedzima
Skaļajā cilvēku pūlī un visi apklusa -
Audz liels, Tu, mazais Brīnum!

 

Mazi bērni

Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva.

Mazs bērniņš balts

Mazs bērniņš balts, tik piesnidzis ar pienu -
Žēl mazu, aizmigušu modināt
Bez nodevības, ļaunuma un viltus
Mazs bērniņš balts...Kā dieviņš stāv man klāt.
Tik gaišs kā zvaigznīte - tik neaizsargāts,
Bet spējīgs mani - lielu pasargāt,
Kad apkārt steiga, skauģi,nelietība...
Mazs bērniņš balts - kā dieviņš stāv man klāt.
Tas iznes mani cauri visiem purviem
Tas pavēl smaidīt,asaras kad līst -
Tas mazais bērniņš,mazais bērniņš burvis,
Kur uzliek rociņu,tur rētas sadzīt sāk.

Tā kā saule

Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!

Varavīksnes košās

Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!

Lai tā Jūsu mazmeitiņa

Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!

Tu esi, kā mazs

Tu esi, kā mazs taurenīts,
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš!

Mazs cilvēks šodien

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.

Ir pilna lielā

Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.

Cik skaista stunda

Cik skaista stunda -
Vēl nav noticis nekas,
Viss labais apsolīts,
Viss labais tikai notiks.

Liec ,Laimīte

Liec ,Laimīte,baltu ziedu
Mazajā rociņā-
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Saulītei ir tāda

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara,
Kokam, ziedam palīdz plaukt,
Bērnam palīdz lielam augt.

Kā ceļu atrast zināji

Kā ceļu atrast zināji pie manis tieši,
Tik maziņš un tik nevarīgi vārs,
Kam visa pasaule vēl neatvēries dārzs.
Es savā mīlā Tevi turu cieši.
Es savā mīlā Tevi auklēju un skauju,
Es Tevi aijāju kā dzelme lotos' ziedu -
Tev visas aizmirstās un jaunās dziesmas dziedu,
Ar savu sirdi Tev es rotaļāties ļauju!

Kā ozoliņš,kas piedzimis

Kā ozoliņš,kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug,lai vārdu nēsā godam,
Lai mūžā ēzē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ!!!

Kas šodien tavās

Kas šodien tavās rokās dusu.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateik klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt. 
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu!

Ne sēdēt prot

Ne sēdēt proti tu, 
Ne arī staigāt, 
Un paies mēneši, 
Kad sāksi klaigāt. 
Jums, vecākiem, 
Ir jāiemācās gaidīt. 
Bet vienu dēls Tu proti - smaidīt. 

A. Auziņš

Bērniņš vēl lido

Bērniņš vēl lido debesīs. 
Bērniņš vēl lido domās. 
Neviens viņu lejā te nenesīs. 
Pats viņš šai pasaulē nonāks. 
Pats viņš šo pasauli ieraudzīs. 
Pats viņš šo pasauli taisīs. 
Dzīves maizīti izceps no ierauga. 
Neatraisāmo raisīs. 
Un savā varā ņems viņu 
Pasaules savādais ritums. 
Bērniņš, bērniņš, bērniņš. 
Un – nav nekā cita. 

M.Čaklais

Protams, tev joprojām

Protams, tev joprojām paliks tavs darbs, draugi,
tavas intereses, pasaule ap tevi.
Tieši tāpat, kā tas bijis vienmēr. Tikai  tagad kaut
kas vienmēr stāvēs tam pāri. Apziņā būs kāds kaktiņš,
ko pastāvīgi nodarbinās cita doma. Dzīves saturs ir
mainījies.
Tas dus tavās rokās.

P. Brauna

Nekāda gaidīšana

Nekāda gaidīšana un plānošana nespēj tevi
sagatavot jaunajai realitātei - šai mazajai un 
pilnīgajai būtnei, kas nu dus tavas rokās.
Šai bijībai un atbildībai.
Šai visaptverošajai mīlestībai.

P. Brauna

Vērot, kā bērns

Vērot, kā bērns atklāj pasauli, nozīmē no jauna atklāt to pašam. 
Kā gan jūs varējāt aizmirst, cik spožaun apaļa ir bumba, 
kā gaismā mirgo ūdens, kā kustas un ņirb lapas vasaras vējā, 
kā pīles nirst ūdenī un  vāveres skrien pa zāli? 
Bērns ļauj to visu atkal iepazīt no jauna.

P. Brauna

Reiz jūs bijāt

Reiz jūs bijāt mīlētāji, draugi, sabiedrotie.
Tagad jūs beidzot esat ģimene.
Nedalāma.

P. Brauna

Laime ir ligzdā

Laime ir ligzdā, kur daudz bērnu,
kur draudzīgi dala azaidu 
un kopīgi pārdzīvo bēdas un priekus.
Un, ja jūs tam neticat, paklausieties
gavilējošās putnu balsīs, 
kas atskan plaukstošā pavasara mežā.

 K. Skalbe

Pie mātes bērns

Pie mātes bērns, pie sava bērna māte:
nav laimes lielākas! Nav citu jūtu,
Kas augstākas kā mātes gudrība,
Kas stiprākas par mātes jūtām būtu.

J. Poruks

Kā balta puķe

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

K. Apškrūma

Gaišs mierīgums

Gaišs mierīgums un laime aust tev sejā,
Kad jūti bērnu augošu pie krūts;
Vairs netīk griezties pārgalvīgā dejā,
Kad klavesīns reibinoši lūdz.


Ko darāt, krustatēvi

Ko darāt, krustatēvi,
Kad šūpuļa nekariet?
Vai pādīti atsāsat
Uz māmiņas rociņām?

Audzi, mana

Audzi, mana krustameita,
Kā es, tava krustamāte:
Ni kājiņas greizi spēru,
Ni bārstīju valodiņas.

Gaidi, gaidi

Gaidi, gaidi māmulīte,
Pārbrauks tavi gaidāmie,
Pārbrauks meita ar vārdiņu,
Ar visāmi kūmiņām.

No nedienām

No nedienām, no salta dzīves vēja - 
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Man zīlītes vēsti

Man zīlītes vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es būš iet apraudzīt,
Vai brālīši vai māsiņas.

Bērniņš ir tik vēlīgs

Bērniņš ir tik vēlīgs stādiņš, 
Kas bez saules nevar augt. 
Saule, mīlestība - abas ļauj tam atraisīties, plaukt. 
Tēvs, māte - otra saule. 
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet. 

P. Bārda

Jau pirmajam gadiņam

Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt, staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai, tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.

Divas mazas kājiņas

Divas mazas kājiņas tipināt jau sāk,
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai tu uzsmaidi, rokas pretim sniedz
Ieklausies ko saka tā, visu vērā liec.
Uz taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies
Kad pirmais gadiņš aizritēs, tā vietā otrs stāsies.

Vien gaišas mīlestības

Vien gaišas mīlestības vārdā, 
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, 
No mīlas ņemts un mīlai atdots, 
Tam mīlestību tālāk nest.

Kā balta puķe

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta vēja 
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Kar, māmiņa

Kar, māmiņa, šūpulīti, 
Kar pie loga saulītē,
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.

Pavaicāju māmiņai

Pavaicāju māmiņai,
Kāda koka līksti cirst;
Ja meitiņa, tad liepiņas,
Ja dēliņš, tad ozola.

Es, pādīti dīdīdama

Es, pādīti dīdīdama,
Galvā liku vaiņadziņu,
Lai augdama krustameita
Valkā godam vaiņadziņu.

Liec, Laimīte

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo.

Ir labi noliekties

Ir labi noliekties pār mazu gultas vietu,
Kur lielās dzīves sākums klusi dus.

Starp dzīvības zvaigznēm

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām,
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds.

Lai Laimas rokas

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu.
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava

Ne sēdēt proti

Ne sēdēt proti Tu, ne arī staigāt,
Un paies mēneši, kad sāksi klaigāt.
Jums vecākiem ir jāiemācās gaidīt.
Bet vienu, dēls, Tu proti - smaidīt!

 A. Auziņš 

Lai jūsu mazā

Lai jūsu mazā meitenīte,
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa,
Saules takas mijējiņa.

 

   

 

novelejumi@gmail.com 
              Seko mums             

 .