Dzeltenā krāsa

Dzeltenas saules pielietā dārzā
Dzeltena saulespuķe zied.
Dzeltena, dzeltena dzīvība vāra
Cālēnu mazu pie vaiga man liek.

Dzeltens, tu pavasarī sāciens un rudenī beidzies,
Bet kapēc tu ziema projām steidzies?
Saule vasarā skaisti smaida
Un tapēc šī dienas mēs ilgi gaidām.

Pavasarī pienēnītes pagriež man vaigu
Un pa dzeltenām pļavām es skaidru.
Rudenī augļi un dārzeņi auguši,
Kā arī dzeltenās sēnes jau novākuši.

Dzeltenais, tu dzīvībai simbols esi,
Tāpēc tu sevī prieku un laimi nesi.
Saules gaismā zirgiem spalva mirdz,
Tādēļ tie aiz līksmes zviedz. 



Pelēkā krāsa

Pelēka dadža poga pie svārkiem,
Pelēks zirneklis tīklu auž.
Pelēki, putekļu noklāti ceļi,
Pelēkas ēnas grāvmalās snauž.


Sarkanā krāsa

Sarkans ugunszieds iedegas kalnā,
Sarkanās asinīs izmazgāts rīts.
Sarkanu gaismu pasmēlis saujā,
Sarkans krāsojas saulrieta zīds.

Sarkanā, tu ugunīgākām no krāsām,
Kas manu sirdi ar mīlu piepilda.
Sarkanā, tu maigāka no krāsām,
Kura zīdainās rožlapiņās atspulguļojās.

Sarkanā, tu siltumu man dāvā
Ugunīgās dējās rotaļājoties.
Sarkana, tu manī dusmas rosini,
Kas pārvērtīsies ugunīgā bullī!



Zaļā krāsa

Zaļš zāles stiebrs pirkstos glaužas,
Kā zaļa cerība, kur viss ir īsts.
No zaļa ciņa zaļas elsas laužas,
Un zaļā pavedienā tālums stīdz.

Kas ir zaļš, vai tu man vari pasacīt?
Zaļa ir zāle,
Pavasarī agrā.
Zaļš ir mežs,
Naktī vistumšākajā.

Kas ir zaļš, vai tu vari man pasacīt?
Zaļa ir pļava,
Vēl neuzplaukusī.
Un arī piparmētra,
Tikko noplūktā.

Kas ir zaļš, vai tu man vari pasacīt?
Zaļo mēs redzam plaši,
Jo tā ir harmonija mūsos iekšā.
Zaļi mēs esam paši,
Jo visa dzīve vēl mums tikai priekšā.



Zilā krāsa

Tik zilas acis zilā akā skatās,
Tik zilā ziedā piedzimst zila takts,
Zils lakts zilas sveikas pamās,
Kā zilā jūrā viļņa šļaksts.


Zilā krāsā ir debesis,
Pieej pie atvērtā loga un paskaties.
Cik skaista ir zilā debess?

Zilā krāsā ir puķes,
Aizej uz pļavu un pavēro.
Kā bites san ap zilajām puķēm?

Zilā krāsā ir trauriņi,
Izej dārzā un tu redzēsi.
Cik skaisti lido zilie taruriņi!


Brūnā krāsa

Brūns koka stumbrs rudens pusē
Līdz ceļiem brūnā rāvā brien,
Brūns vakars ieauj kājas kurpēs
Un brūnās saites pušķos sien.



Baltā krāsa

No balta sniega baltas domas raisās,
No balta sniega balti sapņi dzimst,
Un baltā pasaulē kā prieka gaidās
Balti vārdi baltā dzejā grimst.



Melnā krāsa

Melns logs kā aizdarīta sirds,
Melns plīvurs aizsedz acis.
Un melnā purvā dzērves mirst –
Melns vārds man šodien sacīts.



Melns un balts

Melns vai balts,
Kuru no krāsām tu izvēlēsies?
Neaizmirstot, ka melns ne vienmēr ir melns
Vai balts ne vienmēr ir balts.

Balts tā ir skaita krāsa,
Bet to tik grūti ir paturēt baltu
Un ja tā nosmērējas
Cik grūti gan to ir padarīt atkal baltu?

Melns-tā ir krāsa, kas ir visapkārt mums,
Un cik bieži mēs to vēlamies aizstāt ar citu krāsu
Un brīžiem pat padarīt baltu?

Tā ir izvēle,kas mums vieniem jāveic,
Bet ja vēlies, es tev padomu došu.
Izvelies labāk pelēko,
Kas ir apvienojums abām- melnajai un baltajai!
novelejumi@gmail.com 
              Seko mums             

 .