Ziemassvētku dzejoļi  bērniem

  

Nāk salavecis jaunās mājās.

Nāk salavecis jaunās mājās 

Un durvju priekšā dauzot kājas 

Tas sniegavīram apjautājas: 


Teic, Sniegavīr, kā labi klājas? 

Vai jūt tavs snīpis, 

Klāt jau ziema 

Uz bērni, un bērni – vai tie gaida ciemā? 


Māj Sniegavīrs ar zaru slotu 

Un sakārtojis galvas rotu 

Tam rokas sniedz: nu ļoti, ļoti, ļoti, ļoti! 

 

Pār jumtiem mēness plati smaida 

Un skatienus visapkārt raidot 

Ar aci pie – pie – miedz. 

 

Protams, gaida, nu protams, gaida, 

Protams, gaida, nu protams, gaida! 

Ver droši vaļā, dāvanmaisu vaļā, 

Nāc, nāc, nāc istabā, kur egle, egle zaļā. 

Imants Lasmanis 

 

Jaungada eglīte

Zaļa kupla eglīte

ienāk mūsu mājās,

saka klusi labvakar,

nostājas uz kājas

skujas smaržo, sveces mirdz,

augstu zarā droši uzkāpj

brūna piparkūku sirds.

atlec zaķis - garausis,

burkānu nav aizmirsis

vāverīte atnes riekstus,

brūnais lācis - avenes,

sarkanas un zaļas rotas

egles zaros lieku es.

brīnos pats, cik draugu daudz - 

Salaveci žiglāk brauc!

/J. More/


 

Māsiņ, vai tu zini

„Māsiņ, vai tu zini ko?

Nestāsti tik citiem to!

Eglīti jau rūķītis

Mums uz svētkiem atnesis.

Nejauši to ieraudzīju

Vakar es, kad laukā biju:

Malkas šķūnītis bij vaļā,

Skatos – eglīte stāv zaļa.

Nu vairs, māsiņ, šaubu nav:

Ziemassvētki klātu jau.”

 

„Nu tu tiešām redzēji?”

 

„Vai tad tu vēl netici...

Tad vēl citas jaunas ziņas:

Māte ceps ar’ zaķaustiņas!

Piparraušu necepšot:

Tie tik zobus maitājot.”

 

„Man gan piparrauši garšo...”

„Jā, un cik tie jauki smaršo!...”

 

„Brālīt! iesim palūgties

Māmiņai, lai cep ar’ tos!”


 Zaķis Ezim saka

Zaķis Ezim saka klusu

Paiesim uz meža pusi

Tur uz cūku taciņas

Visiem dala paciņas


Lai bij prieki

Lai bij prieki,kam bij prieki,

Bērniņiem -tiem bij prieki;

Sniedziņš sniga,putināja

Bērniņš kalna galiņā.


 

Rūķītis pa mežu

Rūķītis pa mežu iet,

Galvā sārtu mici liek.

Iet un  skaita pārsliņas,

Kuras krīt uz plaukstiņas.


 Svētvakarā

...Un lēni durvis veras:

Tēvs zaļu eglīti nes

Un zaros tai pārslas zaigo

Kā baltas zvaigznītes.

 

Un vienu svecīti spožu

Dedz māte un eglītē liek:

Cik gaišu un silti no viņas

Kā saulē visapkārt tiek!

 

”Pie Taviem šūpuļiem stāvu”, - 

Tad tēvs un māte dzied,

Un lielas zilas zvaigznes

Aiz sniegainā loga zied...

 

/A. Saulietis/

 

Pār galvu zaļas

Pār galvu zaļas egles slienas

Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs

Te rūķi vada savas dienas

Un sūnas savām gultām plēš

 

Pa kokiem vāverītes lēkā

Tur savā alā āpsis snauž

Tik sīlis skaļā balsī brēkā

Kad redz kā zaķis krūmus grauž

 

Te vienā mirklī sasnieg sniegi

Caur pārslām ziemeļbrieži trauc

Tiem kamanās ir ziemas prieki

Un maisos dāvanu tur daudz

 

Ja sanāk iet tev viņiem pretim

Ar savām acīm redzēt to

Tad jautā droši sala tētim

Ir viņam viss, ko iekāro

 

Tur rūķi eglītēs šai naktī

Dedz svecītes un priecājas

Tie, saņēmuši dāvaniņas

Līdz rītam mežā līksmojas

 

Kad beigsies nakts un saule ausīs

Būs kluss un mierīgs ziemas rīts

Pat sniegā neredzēs vairs pēdas

Jo būs viss balts un notīrīts.

Ziema

Jau vaļā ziemai vārti

Nāk veca māmiņa

Ar sniega palagiem rokā

Un zemei tos dāvina

 

Top melnā zeme balta

Tā uzvelk dimanta rotu,

Mirdzošām zvaigznēm

Naktī izgreznotu

 

Apsegta pirtiņa zaļā

Kas lietū bij samirkusi

Arī veco skolu

Ziema apsegusi

 

Sapņo zem sniega kroņiem

Mežā egles un priedes

Tikai uz baltā ceļa

Melnas ratu sliedes

 

Stārķa perēklim kļavā

Sniega jērene galvā

Šķūnim aiz skolas pļavā

Aizsnigušas durvis

 

/A. Austriņš/

 

Sniegavīrs

Iemērkti pirksti mellenēs,

Noslēptas kājas rēgojas.

Pats paslēpies mēnesnīcā

Aiz melnas mazas eglītes.

 

Klusītēm uz pirkstu galiem

Lavījās cauri viņš,

Ejot garām sniega mājām,

Apstājās sniegavīrs.

 

Piesteidzās klusi pie stikliņa gaiša,

Pavērās mājiņas iekšpusē.

Redz eglītē mantiņās raibi košās

Svētku noskaņa pulsē.

 

Devās sniega vīriņš uz nākamo māju

Tur, kur svētku galdu klāj,

Noskatās uz sārtiem vaigiem,

Saprot, ka nu še ir labi.

 

Un tā ciemu mierīgo

Sniegavīrs izriņķo.

Krustu šķērsu, iekšā ārā

Bijis viņš ir katrā mājā.

 

Nu ar saviem melleņpirkstiem

Tagad sēd aiz melna koka.

Sudrabzilā mēnessgaismā

Nespīd kāja, nespīd roka.

 

/G. Dancīte/

Ziemsvētkus atnes no tālienes.

No debesīm vējš baltu sniegu nes.

No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes.

Nes Ziemasvētkus vējš.

Un Vecītis nes

No vistālākās tālienes.

Bet nes jau arī no tuvienes.

 

No tirgus tētis eglīti nes. 

No virtuves mamma maizīti nes.

Nes Ziemsvētkus tētis

Un mamma nes

No vistuvākās tuvienes.

 

Ziemsvētkus atnes no ārienes.

 

No laukiem budēļi dziesmas nes.

No baznīcas zvani vēsti nes.

Nes Ziemasvētkus budēļi,

Zvani nes

No tālas un tuvas ārienes.

 

Bet nes jau arī no iekšienes.

 

Sirds tādu savādu prieku nes.

Dvēsele klusu gaišumu nes.

Nes Ziemsvētkus sirds

Un dvēsele nes

No visdziļākās iekšienes.

 

/ Māra Cielēna /

 

Vai tu zini

Vai tu zini, eglīte,

Cik tu tagad skaista?

Spožas, spožas liesmiņas

Tavos zaros laistās.

 

Vai tu zini, eglīte,

Cik mums līksmas sirdis?

Tev mēs dziedam dziesmiņas,

Tu jau viņas dzirdi.


Vai tu zini, eglīte,

Kāpēc mēs tā smaidām?

Pašu Sala tētiņu

Šodien ciemos gaidām.


Reiz mežā dzima

Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.

Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.

 

Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.

Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.

Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.

 

Mežā auga eglīte

Mežā auga eglīteCitam eglēm blakus.Tur mēs viņu atradām,Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,Baltā sagšā tīta.Zara galā šūpojāsBrūna vāverīte.

 

Egli līdz ar vāveriDzīrāmies nest mājas.Kuplaste — žēl! — aizskrējaVieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt — pārnesāmEglīti vienu mājās.Izrotājām svecītēm,Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists —Skujas smaržo, sveces laistās.Tikai vienu teikšu es:Žēl, ka nav šeit vāveres!


 Katrā brīnumsvecītē

Katrā brīnumsvecītē,

Mazs brīnumiņš,

Ne čiku,ne grabu,

Sēž iekšā viņš!

 

Kad pāri egles galotnei,

Sidraba vīksna,vijas un jūk,

Ziņkārīgais brīnumiņš,

laukā sprūk.

 

Sprakšķēdams un sprēgādams,

Kā sienāzis lēkādams,

Gaisu jaukdams un kaisīdams,

Brīnum piparus kaisīdams.

 

Gling - glang

Gling - glang zvaniņš skan
 

brīnumiņš kā bites san.

Eglītē es vītnes likšu,

svecītes gan neaiztikšu.


 Kur gan palicis

Kur gan palicis mans draugs.

Sniegi snieg un puteņo,

Kā lai tagad atrod to.

Vāverīte kokā smej,

Velti draugu meklēt ej,

Kamēr sals un kamēr sniegs,

Ezim mežā ziemas miegs.

/Dz. Rinkules-Zemzares/

 

Atver vārtus

Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt

Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

 

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts

Pat ja vientuļš, pat ja viens tu

Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan

Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man

 

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man

Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst.


 

AR BALTU,BALTU

AR BALTU,BALTU SNIEGU

AR SILTU SVEČU LIESMU

PIE DURVĪM KLUSI KLAUVĒ

BALTS ZIEMASSVĒTKU VAKARS.

 

VER DURVIS DROŠI VAĻĀ,

LAID ZIEMASSVĒTKUS IEKŠĀ.

LĪS GAISMA TAVĀ SIRDĪ

UN BALTS MIERS DVĒSELEI.

PIEDZ.

BALTS ZIEMASSVĒTKU BRĪNUMS

MUMS SNIEGS ŠAI BALTĀ NAKTĪ

UN ZVANU KORI DZIEDĀS-

LAI MIERS VIRS ZEMES,CILVĒKIEM

LABS PRĀTS.

 

Kas ir ziemassvētki

Kas ir ziemassvētki?

Vai tu pateikt vari,

 Maza, maza eglīte,

Asas asas adatas!

 Spoža, spoža svecīte,

Karsta, karsta liesmiņa!

 Maza, maza dziesmiņa,

Liela, liela dāvana!

Ar svecēm Ziemassvētki

Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,

Ar svecēm Ziemassvētki iet.

Tai skujās Ziemassvētki zied.

Mirdz rotās svētku egle zaļā,

Līdz dejās, rotaļās nakts iet.

Trīc priekā mūsu dziesmas skaļās,

Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.

Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,

Dus naktī egle miegā maigā,

Un sapnī tāli meži dzied.

Ver klusām spožās acis ciet.

Tai apkārt baltais klusums staigā


Sijā pāri zemei

Sijā pāri zemei šai

Ziemassvētku brīnumnaktī

Līdzinās viss pasakai

 

Sasnieg ārēs, sasnieg sirdīs

Baltās takas aizsnieg ciet

Lai pār Kristus bērniem šonakt

Nomodā ir klusums, miers

 

Virmo sveces, gaisma izirst

Aizsnieg nemierīgā sirds

Un pār visām sētām klusi

Ziemassvētku pārslas birst


No septītajām debesīm

No septītajām debesīm uz lejuAr mīlestību pilnas pārslas krītNāk Ziemassvētki pa šo debes ejuŠo pasauli ik gadus apraudzītAr pilnu maisu dāvanām pār plecuAr zvanu skaņām egļu zariņosNāk Ziemassvētki pa šo ceļu vecuUn bērnus lasa kopā bariņos


Mūsu dzirnās

Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur murrr,Arī mūsu dzirnas tagad mur mur murrr.Miltu gaņģī peles klūp,Svētku pīrāgs galdā kūp,Nu ir Ziemassvētki klāt!Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur murrr,Arī mūsu sirsniņas dzied mur mur murrr,Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur murrr,Ziemassvētki murrr!Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur murrr,Rūķu puišiem jāsteidzas vairs nav nekurrr.Sāk tie jautri, jautri smiet,Kaķi, peles dejot iet,Nu ir Ziemassvētki klāt!


Ziemassvētku zvani

Atver vārtus , atver durvis – Ziemassvētki klāt

 Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt

 Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

 Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

 

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts

 Pat ja vientuļš, pat ja viens tu

 Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan

 Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man

 

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

 Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

 Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man

 Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst

 

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts

 Pat javientuļš, pat ja viens tu

 Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan

 Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man


Pirmā sniegpārsliņa

Pirmā sniegpārsliņa griežas dejodama

Otrā iekrīt upē ciemoties pie sama

Trešā uzkrīt lācim miegainam un klusam

Ceturtā uz jumta uzsnieg zilam autobusam

 

Piektā sniegpārsliņa sēž uz egles zara

Sestā kūst uz silta melnā trotuāra

 

Piektā sniegpārsliņa sēž uz egles zara

Sestā kūst uz silta melnā trotuāra

 

Septītā nez kāpēc meklē peles alu

Astotā kā pērle rotā manu degungalu

Devītā un Desmitā un tās visas citas

Lai var piedzimt siegavīrs krīt un krīt

bez mitas

 

Pirmā sniegpārsliņa griežas dejodama

Otrā iekrīt upē ciemoties pie sama

Trešā uzkrīt lācim miegainam un klusam

Ceturtā uz jumta uzsnieg autobusam.


Simtu cepu kukulīšu

Simtu cepu kukulīšu,

Ziemassvētku gaidīdama:

Simtiņš nāca ķekatnieku

Tai vienā vakarā. 


Zvaigžņu lietus

Zvaigžņu lietus

nolīst klusi,

Visa zeme mirdzēt sāk.

Griežas gads

uz otru pusi,

Balti Ziemassvētki nāk! 

 Kur lai šovakar

Kur lai šovakar es lieku

Savu Ziemassvētku prieku?

Vai lai dodu kaķīšam,

Lai tas sēž uz ūsām tam?

Vai lai dodu sunīšam,

Lai tas sēž uz astes tam?

Vai lai eglītē kar viņu

Savu prieka spožumiņu?

Lai tas sēž uz katra zara

Un lai visiem prieku dara!


Tētis atnesa eglīti

Tētis atnesa eglīti košu,

Ņemšu to tagad un izgreznošu!

Rotu man daudz un konfekšu arī,

Svecīšu pilni būs visi zari!

Pieduros zaram - kas tad tas -

Pirkstā ieķeras kaut kas ass!..

Nē, te jau cilvēks nevar būt drošs, -

Tā eglīte kož!

(J.Osmanis)


Rūķīša vārds

Dzīvoja reiz dziļā mežā

Rūķītis ar garu bārdu.

Gāju es pie viņa ciemos,

Tikai nezināju vārdu.

       Aizgāju un teicu: - Sveiki,

       Rūķīti ar garo bārdu!

      Esmu atstaigājis ciemos,

      Tikai nezinu tev vārdu,-

Rūķīts laipni palocijās,

Pasniedza man riekstu gardu,

Teikdams: - Ēd un neuztraucies,

Ka tu nezini man vārdu! - 

       Tā mēs brīdi pasēdējām,

       Pļāpādami jautrus niekus,

       Tad es beidzot atvadījos,

      Pateikdamies par šo prieku.

- Tagad klausies, - rūķis teica,

- Atklāšu tev savu vārdu - 

Jau simts gadu mani sauc par

Rūķīti Ar Garo Bārdu!


Ko vēlēt svecei.

Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?

Tā skaisti nodegs i bez manis…

Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?

Tā slaidi noaugs i bez manis.

Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?

Tas visu zinās i bez manis.

Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?

Tu pastāvēsi i bez manis.

Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!

Bet lai tāds nebūtu bez manis…



novelejumi@gmail.com 
              Seko mums             

 .