Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,Ļauj, lai straujais negaisa ritumsBaltajā putenī virpuļot stāj.
Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,Melnos mākoņus saulstaros kar,Lai kā svecīte eglītes zarāTava dvēsele atmirdzēt var.
Jautriem soļiem pār augstajiem kalniemSvētku rūķītis ciemoties nāk,Prieku, laimi un cerības gaišasZemei un debesīm dāvināt sāk.
Iemirdzas zilā debesu sega,Spožas zvaigznes tur iededzis kāds,Mēness gaismā vizuļo pļavas,Paliek krustcelēs nepateikts vārds…
Klusēsim skaļāk, lai dvēseles runā,Šajos svētkos tik daudz tām ko teikt,Sniegotās rožlapas uzziedēs rūtīs,Ziemsvētku brīnums nāks pasauli sveikt!
/A.Līcīte/