Noslēp skumjas

Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,
Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,
Ļauj, lai straujais negaisa ritums
Baltajā putenī virpuļot stāj.

Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,
Melnos mākoņus saulstaros kar,
Lai kā svecīte eglītes zarā
Tava dvēsele atmirdzēt var.

Jautriem soļiem pār augstajiem kalniem
Svētku rūķītis ciemoties nāk,
Prieku, laimi un cerības gaišas
Zemei un debesīm dāvināt sāk.

Iemirdzas zilā debesu sega,
Spožas zvaigznes tur iededzis kāds,
Mēness gaismā vizuļo pļavas,
Paliek krustcelēs nepateikts vārds…

Klusēsim skaļāk, lai dvēseles runā,
Šajos svētkos tik daudz tām ko teikt,
Sniegotās rožlapas uzziedēs rūtīs,
Ziemsvētku brīnums nāks pasauli sveikt!

/A.Līcīte/