Sniegs mūs pārsteidza

4. decembris, 2015 pl. 20:52

Cik kluss mans Ziemassvētku vakars,
Cik kluss, es esmu gluži viens.
Uz galda dus mans egles zariņš,
Un ap to četras sveces deg.

To pirmo tiem es dedzināju,
Kam dvēselē ir dziļa nakts,
Kas ne vien apdraud pagājību,
Bet arī netic nākotnei.

To otro sveci – manai tautai,
Kam sūrs bij` bārabērna mūžs,
Kas, atguvusi brīvestību,
Vēl savā garā brīva nav.

To trešo sveci – divām sirdīm,
Bet kāpēc tā tik tumši deg?
Ak, zinu, mīļo acu mirdzums
Ar viņas liesmu nesaplūst.

To ceturto kam dedzināju?
Sev, sev, lai viņas atspīdums
Uz Betlēmi man ceļu rāda
Kā senā, tālā bērnībā.

Sniegs mūs pārsteidza

Pirkumu grozs