Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri, klajums lai pārredzams tiek, lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs Ziemsvētku vakarā sniegs.Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas. Atspīd vistumšākais kakts. Bultas ir vaļā, un aizbīdnis aizšauts - mīksta un klusa nāk nakts.
Mēness to pavada zeltītā važā un tā pulkstentiņš šķind… Ledus izkusis karstajā dvašā, sirds vēl kā neticot min,
kas gan tā veļas, un dzirksteles šķeļas, un pakavi sniegu jauc… /O. Lisovska/