Punktiņs uz I
29. jūlijs, 2014 pl. 23:55
Kad mācījos es rakstīt
Ar tēva zīmuli,
Tad vilku tikai svītriņas
Un teicu :”Tas ir i!”
Tēvs nogrozīja galvu:
Vai tu vēl nezini-
Kas darbu labi darīt māk,
Tas punktu liek uz i!
Bet tad es pēkšņi saku!
Ko runāt vairs par i,
Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi.
Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi,
Bet punktu tīšām neliku
Es vienīgi uz i.
Tēvs bārās, bet es tiepos
Un neklausījos vis,
Tēvs teica, ka es esot
Viens spītīgs āzītis.
Jo lielāks pats es augot,
Jo augot radziņi...
Gan skolā ragus lauzīšot
Ar nepareizo i!
Nu esmu skolā mācījies,
Vairs neesmu es mazs,
Man visas rakstu zīmes jau
Ir labi zināmas.
Tēt, skaties, esmu teicamnieks,
Nu punktiņs ir uz i,
Tu lūdzu, mani nesauc vairs
Nekad par āzīti!