Sasistā krūze

Ak tu, krūzīt! Kā nu tā?
Kaklis nost, tik vienas suķes,
Beigtas raibās glāžu puķes,
Ak tu, krūzīt puķotā!

Vai man' dieniņ, kā nu būs?
Māte redzēs nokritušu
Pašu skaisto krūzi pušu, —
Vai, cik žēl tas mātei būs!

Nezin, kā tas lēcās man?
Es tik tā pēc pannas sniecos,
Drusciņ tik pret skapi triecos,
Plauks, jau krūze zemē skan!