Mežā auga eglīteCitam eglēm blakus.Tur mēs viņu atradām,Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,Baltā sagšā tīta.Zara galā šūpojāsBrūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveriDzīrāmies nest mājas.Kuplaste — žēl! — aizskrējaVieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesāmEglīti vienu mājās.Izrotājām svecītēm,Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —Skujas smaržo, sveces laistās.Tikai vienu teikšu es:Žēl, ka nav šeit vāveres!
0
0
0